Juridisks ceļvedis: vai uzņēmumu datu pirkšana ir likumīga Latvijā?

Tiesiskais regulējums: VDAR un Latvijas likums

Latvijā personas datu apstrādi regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb VDAR, kas pazīstama arī ar saīsinājumu GDPR, un Fizisko personu datu apstrādes likums. Uzraudzības iestāde ir Datu valsts inspekcija (DVI). Šis regulējums aizsargā identificētas vai identificējamas fiziskas personas. Tas nenozīmē, ka visa informācija par juridisku personu automātiski ir personas dati vai ka uzņēmumu sarakstu iegāde būtu aizliegta.

Izšķirošs ir konkrētais saturs un izmantošana. Sabiedrības nosaukuma un reģistrācijas numura atlase tirgus izpētei atšķiras no vārdā nosaukta darbinieka kontaktinformācijas ievietošanas pārdošanas sistēmā. Arī informācijas publiskums neatceļ datu aizsardzības pienākumus. Publiski norādīta darba adrese var būt personas dati, un tās pārņemšanai citā sistēmā vajadzīgs atbilstošs pamatojums.

Pirms pirkuma noskaidrojiet datu izcelsmi, atjaunošanas principus un piegādātāja sniegto informāciju par izmantošanas nosacījumiem. Pēc iegādes uzņēmums, kas nosaka personas datu izmantošanas nolūku un līdzekļus, parasti pats ir pārzinis. Piegādātāja apgalvojums par atbilstību neatbrīvo pircēju no pienākuma izvērtēt savu apstrādi, ierobežot piekļuvi un noteikt glabāšanas termiņu.

Leģitīmās intereses B2B darbā un informēšanas pienākums

VDAR 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētās leģitīmās intereses var būt tiesiskais pamats noteiktai B2B personas datu apstrādei. Tomēr pārdošanas mērķis pats par sevi nav pietiekams pamatojums. Jādokumentē konkrēta interese, apstrādes nepieciešamība un līdzsvars starp uzņēmuma vajadzībām un attiecīgās personas tiesībām. Jāapsver arī tas, vai mērķi iespējams sasniegt, izmantojot mazāk personas datu.

Praktiskā izvērtējumā ņemiet vērā personas profesionālo lomu, piedāvājuma saistību ar tās pienākumiem, datu avotu un saprātīgās gaidas. Darbinieks, kura kontakti publicēti tehniskam atbalstam, ne vienmēr sagaida nesaistītus pārdošanas piedāvājumus. Izmantojot uzņēmumu datubāzi pārdošanai, vispirms atlasiet atbilstošus uzņēmumus, nevis automātiski iesaistiet visus kontaktus kampaņā.

Ja personas dati nav iegūti no pašas personas, jāvērtē VDAR 14. pantā noteiktais informēšanas pienākums. Parasti informācija jāsniedz saprātīgā termiņā, ne vēlāk kā mēneša laikā, bet, ja saziņa notiek agrāk, vēlākais pirmajā saziņā. Norādiet pārzini, nolūkus, tiesisko pamatu, leģitīmās intereses, datu kategorijas, avotu, glabāšanu un personas tiesības. Izņēmumus nedrīkst pieņemt bez atsevišķa pamatojuma.

Personai ir tiesības iebilst pret personas datu izmantošanu tiešajai tirgvedībai. Saņemot šādu iebildumu, apstrāde šim nolūkam jāpārtrauc. Leģitīmās intereses neaizstāj piekrišanu, ja izvēlētais saziņas kanāls to prasa.

Aukstie e-pasti: ko Latvijā drīkst sūtīt?

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9. pants paredz iepriekšējas piekrišanas prasību komerciālu paziņojumu sūtīšanai fiziskām personām, ievērojot likumā noteiktos izņēmumus. Tādēļ iegādāta e-pasta adrese nav pierādījums piekrišanai. Arī īsa vēstule ar piedāvājumu iepazīties vai lūgumu atļaut nosūtīt reklāmu var būt komerciāls paziņojums, ja tās faktiskā būtība ir pārdošanas veicināšana.

B2B situācijā jānošķir paziņojums juridiskai personai no paziņojuma fiziskai personai. Uzņēmuma vispārīgā pastkaste un konkrēta darbinieka darba adrese nav automātiski vērtējamas vienādi. Vienlaikus adreses forma viena pati neatrisina jautājumu par adresātu. Jāvērtē adreses lietotājs, paziņojuma saturs un faktiskais mērķis. Nav droši pieņemt, ka uzņēmuma domēns vienmēr atceļ piekrišanas prasību.

Ja apsverat esoša klienta attiecībām paredzētu izņēmumu, pārbaudiet visus tā nosacījumus; nopirkts kontaktu saraksts pats par sevi klienta attiecības nerada. Komerciālā saziņā skaidri identificējiet sūtītāju un nodrošiniet vienkāršu atteikšanos. Plānojot darbu ar uzņēmumu datubāzi mārketingam, nodaliet tirgus analīzi no e-pasta izsūtīšanas. Datubāze var palīdzēt atlasē, taču tā pati nepiešķir tiesības uzrunāt.

Tālruņa zvani un telemārketings

Arī publiski pieejams tālruņa numurs nav universāla atļauja reklāmas zvaniem. Pirms telemārketinga jānoskaidro, vai numurs pieder uzņēmuma centrālei vai identificējamai fiziskai personai, kāds būs zvana nolūks un kāda tehnoloģija tiks izmantota. Dzīva operatora zvanu un automatizētu balss paziņojumu nevar bez papildu pārbaudes uzskatīt par juridiski līdzvērtīgiem.

Ja numurs ir personas dati, nepieciešams tiesiskais pamats tā iegūšanai, glabāšanai un izmantošanai. Papildus jāpārbauda konkrētajam komerciālās saziņas veidam piemērojamās prasības, tostarp piekrišanas nepieciešamība. Šis ceļvedis neapstiprina, ka visi B2B zvani Latvijā būtu atļauti bez piekrišanas. Neskaidrā situācijā pirms kampaņas vajadzīgs individuāls juridisks izvērtējums.

Sarunas sākumā nosauciet uzņēmumu un patieso saziņas mērķi. Nepārveidojiet atteikumu par atkārtotu zvanu virkni un reģistrējiet vēlmi turpmāk nesaņemt piedāvājumus. Ja sarunas ierakstāt, atsevišķi izvērtējiet ieraksta nepieciešamību, tiesisko pamatu, informēšanu, piekļuvi un glabāšanu. Pārdošanas komandas ērtība viena pati neattaisno neierobežotu ierakstu uzkrāšanu.

Uzņēmuma dati vai personas dati?

Datu kategoriju nosaka iespēja identificēt fizisku personu, nevis faila nosaukums vai atrašanās uzņēmumu datubāzē. Vienā XLSX vai CSV failā var būt abu veidu informācija. Tādēļ izvērtējiet laukus un to savstarpējās saites, nevis piešķiriet visai datubāzei vienu vispārīgu apzīmējumu.

Šī tabula ir sākotnējs orientieris. Arī parasti nepersoniska informācija konkrētā kontekstā var būt saistīta ar fizisku personu. Savukārt tas, ka ieraksts nav personas dati, vēl nenozīmē, ka uz komerciālu saziņu neattiecas citas prasības.

Seši soļi pirms atbilstošas B2B saziņas

Pārbaudi veiciet pirms datu importēšanas aktīvā kampaņā. Rezultātam jābūt dokumentētam lēmumam par izmantošanu, nevis tikai atzīmei, ka fails ir nopirkts. Šāda pieeja palīdz arī tad, ja saņēmējs vēlāk jautā, no kurienes iegūti viņa dati.

1. Definējiet nolūku. Aprakstiet, kādus uzņēmumus vēlaties sasniegt un kādēļ. Nodaliet tirgus izpēti no tiešās tirgvedības un neievāciet darbinieku kontaktus, ja sākotnējam uzdevumam pietiek ar uzņēmuma informāciju.
2. Pārbaudiet datu avotu un sastāvu. Izskatiet paraugu, pieejamo izcelsmes informāciju un atjaunošanas nosacījumus. Atzīmējiet laukus, kuros var būt personas dati, un neskaidros kontaktus pirms izmantošanas pārbaudiet atsevišķi.
3. Nosakiet tiesisko pamatu. Ja izmantojat leģitīmās intereses, sagatavojiet nepieciešamības un interešu līdzsvarošanas izvērtējumu. Ja vajadzīga piekrišana, pārbaudiet tās pierādījumus un tvērumu; ar piegādātāja vispārīgu solījumu nepietiek.
4. Pārbaudiet saziņas kanālu. Atsevišķi izvērtējiet e-pastu, operatora zvanus un automatizētu saziņu. Nosakiet saņēmēja statusu un pārbaudiet piemērojamos ierobežojumus, nepaļaujoties tikai uz ieraksta atrašanos uzņēmumu sarakstā.
5. Sagatavojiet informēšanu un atteikšanos. Nodrošiniet saprotamu privātuma informāciju, identificējamu sūtītāju un vienkāršu iebildumu iesniegšanu. Vienojieties komandā, kurš apstrādās pieprasījumus un kā apturēs turpmāko saziņu visās izmantotajās sistēmās.
6. Uzturiet datu kvalitāti un drošību. Ierobežojiet piekļuvi, nosakiet dzēšanas termiņus un labojiet neprecizitātes. Saglabājiet tikai nepieciešamo atteikumu uzskaiti ar atbilstošu pamatu, lai jauns imports neatjaunotu saziņu ar personām, kas iebildušas.

Šis ceļvedis nav juridiska konsultācija

Raksts sniedz vispārīgu informāciju, nevis individuālu juridisku atzinumu vai konkrētas kampaņas atbilstības garantiju. Pirms saziņas pārbaudiet aktuālo tiesību aktu redakciju un DVI skaidrojumus. Ja saņēmēja statuss, piekrišanas nepieciešamība vai tiesiskais pamats nav skaidrs, konsultējieties ar kvalificētu juristu.

Biežākie jautājumi par VDAR un B2B saziņu

Saistītās datubāzes un informācija

• Latvijas uzņēmumu datubāze
• Eiropas uzņēmumu datubāze
• Uzņēmumu datubāze pārdošanai
• Uzņēmumu datubāze mārketingam
• Datu metodoloģija
• Datu aizsardzība
• Privātuma politika